 |
Uzsākot šī gada vasaras tūrisma sezonu, Vienkoču parkā uzstādīts Līgatnes pirmās papīrfabrikas „Handfabrik” makets. Līgatnes papīrfabrikai ir nozīmīga loma Līgatnes vēsturē. Katra īsta līgatnieša senči ir saistīti ar darbu Līgatnes papīrfabrikā vairākās paaudzēs. Vienkoču parkā laika gaitā jau ir uztapis miniatūrs ciemats ar vēsturiskām ēkām, kuras līdz mūsdienām vairs nav saglabājušās un kurām ir liela nozīme stāstā par Līgatnes un tās apkārtnes vēsturi. Jaunais makets veidots ziemas mēnešos un tas ir sarežģītākais no visiem līdz šim veidotajiem maketiem Vienkoču parkā. Šis makets atveido papīrfabriku laikā, kad tā izauga no pirmajām papīra dzirnavām, uzceļot jaunu ēku. Arī šeit vēl papīru ražoja ar rokām. Pēc miniatūro ēku un citu lietu apskates Vienkoču parkā, iesakām doties ekskursijā pa Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko ciematu, kur būs iespēja redzēt vēl daudz interesanta, kas ir saglabājies un kalpo vēl šodien. Vairāk maketa fotogrāfiju skaties šeit>> |
Handfabrikas hronoloģijas īss apraksts:
1814. gada 13. novembrī Rīgas tirgotāji Konrāds Justus Štorhs un Kārlis Kibers noslēdz nomas līgumu ar izpirkšanas tiesībām ar Paltmales muižas īpašnieku Džordžu Braunu II par Paltmales muižai piederošo Līgatnes ūdensdzirnavu un pēc Ziemeļu kara postā esošo māju Līgatne zemju nomu, lai tur iekārtotu Papīra dzirnavas un Eļļas spiestuvi. 1815. gada 25. maijā sāk papīra ražošanu ap 1770. gadu celtajās Līgatnes ūdensdzirnavās.No 1815. līdz 1816. gadam uzceļ Handfabrik - Roku darba fabriku. Izrok un izbūvē kanālu, Ķempju gravā uz Līgatnes upes uzbūvē pirmās slūžas. No kanāla pāri upei uz Handfabriku uzbūvē pārvadu ar ūdens tekni, uzceļ smēdi un citas palīgēkas. 1816. gada oktobrī līdz ar ražošanas uzsākšanu Handfabrikas telpās, Kārlis Kibers paliek par vienīgo fabrikas īpašnieku.
No 1824. līdz 1828. gadam pie Handfabrikas izbūvē Otrās slūžas, izrok un izbūvē kanālu līdz Līgatnes dzirnavu dīķim. Pēc Hauptfabrikas (galvenās fabrikas) uzbūvēšanas Handfabrika pārtop par palīgēku kompleksu galvenajai fabrikai. To sāk saukt par Anfabriku (no vācu valodas salikteņa An Fabrik – pie fabrikas). 1929. gadā no Galvenās fabrikas uz Anfabriku tiek ierīkots šaursliežu dzelzceļš.
1944. gada 23. septembrī vācu armija atkāpjoties nodedzina Anfabrikas koka būves. 1945. gadā Anfabrikā atjauno kokzāģētavas darbību, sākotnēji ar piedziņu no ūdens turbīnas. Atsākoties papīra ražošanai, Anfabrikā iekārto taras izgatavošanas iecirkni. No 1960. gada uz atjaunoto divstāvu piebūvi sāk pārcelt galdniecības iecirkni (šī piebūve maketā nav atveidota, jo attiecas uz vēlākiem laikiem).
Mūsdienās Anfabrikas ēka ir pamesta un ir ieguvusi grausta statusu. Kopš pirmsākumiem tā ir stipri mainījusies un no vecās apbūves maz ir palicis. Šis makets attaino pašu Handfabrikas sākumu. Galvenā fabrika joprojām veiksmīgi strādā un no makulatūras ražo papīru.
